Dzīvē gadās notikumi, kas uz mūžu iespiežas mūsu atmiņā. Es, piemēram, lieliski atceros mirkli, kad atnācu uz slimnīcu, lai pirmo reizi dzīvē ieraudzītu savu jaundzimušo brāli. Tikpat spilgti es atceros, kā saņēmu diplomu par koledžas beigšanu.
Un tomēr abi šie notikumi vienkārši nobāl salīdzinot ar to, ko nācies piedzīvot Masiantonio ģimenei, kad viņu mazā meitiņa Džianna Filadelfijā satika Romas pāvestu Francisku.
Reiz Masiantonio ģimenei piezvanījis viņu draugs Donijs Aspers. Viņš strādā par FIB aģentu un tajā dienā bija iesaistīts Romas pāvesta drošības pasākumos. Viņš lika ģimenei ar steigu doties uz pilsētas centru, ko ģimene arī darījusi.
Donijs ļoti gribēja, lai viņa draugu Džoja un Kristenas mazā meitiņa noteikti satiktu pāvestu. Meitenītes vecāki ir godbijīgie katoļi, bet Džiannai tikai diagnosticēti reta asiņu saslimšana un audzējs.
Viņi ļoti cerēja saņemt pāvesta Franciska svētību Filadelfijas centrā, taču tā bijusi vien trausla cerība. Pilsētas centrā bija savācies vesels pūlis ar cilvēkiem, kurus vienoja viens vienīgais mērķis. Vecāki nekādīgi neuzdrošinājās iziet ārā no mājām, jo baidījās, ka, atrodoties milzīgajā cilvēku pūlī, Džiannas stāvoklis varētu krasi pasliktināties.
Galu galā viņi pieņēma kopīgu lēmumu un devās uz pilsētu. Kā izrādīsies vēlāk, tas bija tā vērts…
Ģimene devusies uz vietu, kur bija paredzēta pāvesta vizīte. Kad Džojs ieraudzīja tuvojošos pāvesta automobili, viņš pacēla Džiannu pietiekami augstu, lai piesaistītu apsardzes uzmanību.
Viens no viņiem tik tiešām bija pamanījis bērnu un pienesis meitenīti pāvestam.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
